Dižās Braku liepas stāsts.

Dižās Braku liepas stāsts.

Es esmu ļoti liela liepa,un es redzu visu Latviju. Es redzu Sesavu, redzu Jelgavu un mūsu galvaspilsētu Rīgu. Nu tad sākšu ar Sesavu, redzu ,ka Sesavā ir divi ļoti mazi veikali un tur ir daudz māju, bērnu tur ir ļoti daudz. Es redzu, kā pa naktīm Sesavā kaujas jaunieši ,un arī zog .No rītiem darba dienās visi bērni dodas uz skolu. Daudziem Sesavas iedzīvotājiem ir mājdzīvnieki un dažiem mājdzīvnieku nav.
Ko es redzu Jelgavā? Es redzu kā cilvēki pērkās (daudz pērkas) tie pērk pārtiku ,drēbes un daudz ko citu. Tur ir ļoti daudz kafejnīcu un veikalu .Vēl es redzu ,kā klusās un tumšās ieliņās un pat nostūros notiek kautiņi .Man gan patiktu, ja Latvijā viss būtu mierīgi.Man patiktu būt cilvēkam ,tad es varētu izbaudīt savu dzīvi kā iepatiktos ,bet man tomēr patīk būt liepai ,es varu redzēt itin visu.Jelgavā ir laba pilsēta ,jo tur daudz kur var mācīties,tur ir vidusskolas un pamatskolas ,un pat speciāli bērnu dārziņi ar dažādirm nosaukumiem .Tur vēl ir arī maz atrakciju parku ,visur taisa jaunas un būves un nezin ko vēl.Mana māte saka ,lai pa nakti guļot ,bet es viņu neklausu ,es esmu tik ziņkārīga ,ka es visu gribu redzēt gan dienā ,gan naktī.Mani ļoti interesē,kādās skolās lielie bērni mācās ,kādi bērni beidz pamatskolas ,kur viņi apmetas,lai sāktu jaunu dzīvi ,kas viņiem palīdzes naudas lietās un es to visu,visu redzu pa nakti:kā patversmes bērni raud savās gultās un sauc savas māmiņas.
Reti ,kad es skatos uz Rīgu.Tur pa naktīm redzu ,kā ubagi prasa naudu ,bet viņiem naudas vietā iedod pogu.Tas ir arī viss, ko es redzu bēdīgajā Latvijā.

Autora vārds ,uzvārds:Madara Prancīte,
skola: Sesavas pamatskola,
klase:7.klase,